Vides pētniecība

Gadu gaitā ir pieaugušas bažas par potenciāliem vides riskiem, ko rada nanomateriālu ražošana un izmantošana. Kā ar ES finansētiem pētījumiem novērst šīs bažas?

Nanomateriālu unikālās īpašības rada grūtības zinātniekiem, kuri nodarbojas ar šo materiālu vides risku novērtēšanu. Nanomateriālu bīstamības analīze attiecībā uz apkārtējo vidi ir sarežģīts uzdevums, kas aptver daudzas dažādas zinātniskās ekspertīzes jomas.

Lai veiktu pārliecinošu un ticamu vides risku novērtējumu, zinātniekiem jāapkopo informācija attiecībā uz nanomateriālu pilna aprites cikla dažādiem posmiem, sākot no materiālu ražošanas līdz to pārstrādei vai likvidēšanai.

Tas ietver:

  • informāciju, kas raksturo nanomateriālu fizikāli ķīmiskās īpašības,
  • izpratni par to, kur nanomateriāli nonāk vidē,
  • izpratni par to, kādi organismi ir pakļauti nanomateriālu iedarbībai,
  • prognozes par nanomateriālu iedarbību uz ūdeni, augsni un nogulsnēm,
  • izpratni par to, vai un kā nanomateriāli pēc nonākšanas vidē tiek pārveidoti, t. i., kā konkrēti nanomateriāli mijiedarbojas ar citām dabā sastopamām ķīmiskām vielām – gan dabiskām, gan mākslīgām.

ES finansēto pētniecības projektu mērķis ir uzlabot pieejamos rīkus, testēšanas metodes un paņēmienus, kas palīdz uzraudzīt nanomateriālus un noteikt to daudzumu vidē. Šis darbs ļaus zinātniekiem un regulatoriem ne vien iegūt ticamākus datus nanomateriālu vides risku novērtēšanai, bet arī noteikt, kad jāveic papildu riska pārvaldības pasākumi.

Divos ES finansētos pētniecības projektos – par nanomateriālu risku pārvaldību (MARINA) un ilgtspējīgām nanotehnoloģijām (SUN) – ir iegūti daudzsološi rezultāti attiecībā uz nanomateriālu ietekmes uz vidi novērtējumu un reālistisku ietekmes uz vidi scenāriju izstrādi. Projekti ir snieguši arī svarīgus ieteikumus par to, kā uzlabot pieejamās nanomateriālu testēšanas vadlīnijas, ļaujot iestādēm izstrādāt labākus testēšanas veidus un radīt jaunas standartizētas metodes nanomateriālu vides risku novērtēšanai.