European Observatory for Nanomaterials

Nanomateriāli arvien vairāk ietekmē pārtikas nozari. Notiek pētniecība un izstrāde ar mērķi izvērtēt iespējamos ieguvumus un riskus saistībā ar nanomateriālu izmantošanu, lai mainītu pārtikas produktu īpašības, piemēram, to garšu vai tekstūru. Paplašinoties nanomateriālu izmantošanai pārtikas un barības ķēdē, ir svarīgi zināt nanomateriālu īpašības un raksturlielumus un noskaidrot, vai tie nerada potenciālas veselības vai vides problēmas.

ES Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir atbildīga par riska novērtējumu attiecībā uz nanomateriālu lietošanu pārtikā un barībā, kā arī materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku. Novērtējums jāveic, lai pirms izmantošanas atļauju piešķiršanas noteiktu, vai nepastāv riski, kas būtu jāņem vērā. Novērtējumu veic EFSA zinātnes ekspertu grupas, kurās darbojas neatkarīgi eksperti no visas Eiropas. Atļaujā, par kuras piešķiršanu lemj dalībvalstis un Eiropas Komisija, ir izklāstīti nanomateriālu izmantošanas nosacījumi un visas marķēšanas prasības.

ES jau ir spēkā vairākas regulas, kas konkrēti attiecas uz nanomateriālu izmantošanu pārtikas nozarē.

Jauni pārtikas produkti

Saskaņā ar ES tiesību aktiem jauns pārtikas produkts ir pārtikas produkts, kas ES nav nozīmīgā apjomā patērēts pirms 1997. gada 15. maija, kad stājās spēkā pirmā regula par jauniem pārtikas produktiem. Jauni pārtikas produkti var būt jaunizstrādāti, inovatīvi produkti, produkti, kas ražoti, izmantojot jaunas tehnoloģijas un ražošanas procesus, kā arī produkti, ko tradicionāli patērē ārpus ES. Par jauniem pārtikas produktiem uzskata arī produktus, kas sastāv no inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem vai tos satur. Regulā par jauniem pārtikas produktiem ir sniegta inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu definīcija, kas ir izmantota arī regulā par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Jaunu pārtikas produktu regulā ir noteikti pienākumi, kas attiecas uz inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem (t. i., ar nolūku izgatavotiem materiāliem, kam ir nanoizmēram raksturīgās īpašības), tostarp prasības par jaunu pārtikas produktu laišanu ES tirgū, piemēram, par Eiropas Komisijas iepriekšējas atļaujas piešķiršanu attiecīgajam materiālam. Lietošanai ES apstiprina tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas neapdraud cilvēku veselību, kas nav mazvērtīgāki uzturvielu ziņā, ja ar tiem aizstāj līdzīgus produktus, un kas nemaldina patērētājus.

Nanomateriāli kā pārtikas piedevas

Regulā par pārtikas piedevām ir iekļauts apstiprināto pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju saraksts. Ja mainās jau apstiprinātas pārtikas piedevas ražošanas process vai izejmateriāli, to uzskata par citu piedevu, kas jāvērtē vēlreiz. Būtiska atšķirība izejmateriālos ir, piemēram, ja mainās daļiņu izmērs, tostarp izmantojot nanotehnoloģijas.

Inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus saturošu pārtikas produktu marķēšana

Regulā par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ir paredzēti pārtikas sastāvdaļu marķēšanas noteikumi, tostarp prasības, kas attiecas uz inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem pārtikas produktos. Saskaņā ar šo regulu sastāvdaļu sarakstā skaidri jānorāda visas sastāvdaļas, kas ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli. Aiz šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās jāseko vārdam “nano”.

Nanomateriāli plastmasas materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku

Materiālus, kas ir saskarē ar pārtiku, plaši izmanto pārtikas piegādes ķēdē, lai pārvadātu un aizsargātu pārtiku, piemēram, tajos ir iesaiņotas veikalā nopērkamās sviestmaizes un piens. Ir vairākas regulas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai pārtikā neizdalītos kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, vispārīgā regula par materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, kā arī Regula par plastmasas materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku.

Regulā par plastmasas materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, daļēji ir pievērsta uzmanība saskarē ar pārtiku esošu materiālu potenciālam izdalīt ķīmiskas vielas, kā arī vajadzībai izvairīties no kaitīgu ķīmisku vielu izmantošanas šādos materiālos. Tajā ir izklāstīti noteikumi par saskarē ar pārtiku esošu plastmasas materiālu sastāvu un ir izveidots Savienības saraksts ar vielām, ko atļauts izmantot tādu plastmasas materiālu ražošanā, kuri ir saskarē ar pārtiku. Regulā ir paredzēti arī šo vielu lietošanas ierobežojumi un izklāstītas plastmasas materiālu un izstrādājumu atbilstības pārbaudes prasības.

Attiecībā uz daudzslāņu materiāliem un izstrādājumiem regulā noteikts, ka pat plastmasas slānis, kas nav tiešā saskarē ar pārtiku un ir nošķirts no pārtikas ar funkcionālu barjeru, drīkst saturēt vielas nanoformā tikai tad, ja tas ir nepārprotami atļauts.

Nanomateriāli aktīvos un viedos materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku

Aktīvie un viedie materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku, pagarina pārtikas glabāšanas laiku, jo, izdalot vielas produktos vai to apkārtējā vidē vai absorbējot vielas no produktiem vai to apkārtējās vides, tie saglabā vai uzlabo iepakotu pārtikas produktu stāvokli. Daži piemēri ir pārtikas iepakojuma materiāli, galda piederumi, trauki un virtuves dēlīši.

ES regulā par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem ir paredzēts izveidot Savienības sarakstu ar vielām, ko atļauts izmantot aktīvo un viedo materiālu ražošanai.