Nanomateriāli
Kas ir nanomateriāli? Tās ir ārkārtīgi sīkas daļiņas, kas ir redzamas tikai mikroskopā. Nanomateriāli ir mums visapkārt. Tie pastāv dabā, piemēram, putekšņi un smiltis, kurus dzenā vējš, tomēr nanomateriāli aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē arī caur patēriņa produktiem. Mazā izmēra dēļ nanomateriāli dažkārt reaģē citādi nekā tās pašas vielas lielākā izmērā, un tas var radīt zināmus riskus.
Par nanomateriāliem visbiežāk uzskata daļiņas, kuru izmērs ir aptuveni 1–100 nanometri (nm). Tomēr regulatīvā kontekstā izmērs nav vienīgā būtiskā īpašība. Lai materiālu varētu definēt kā “nanomateriālu”, ir jāņem vērā arī citi tikpat svarīgi aspekti.
Juridiskajā kontekstā Eiropas Komisija ir ieteikusi, kā definēt nanomateriālus, pamatojoties tikai uz materiāla sastāvdaļu izmēru, neņemot vērā riskus vai apdraudējumu. Šī definīcija aptver dabiskos, nejauši radītos un apzināti ražotos materiālus un pamato regulatīvu noteikumu ieviešanu attiecībā uz šo materiālu grupu. Tomēr dažās tiesību aktu jomās motivācija juridisku saistību ieviešanai attiecībā uz nanomateriālu lietošanu ir nanodaļiņu atšķirīgās īpašības, salīdzinot ar lielākām daļiņām.
Nanomateriāli rodas arī dabā, piemēram, vulkānisko pelnu putekļos. Tie var rasties arī neapzināti — cilvēku darbības rezultātā (piemēram, automobiļu izplūdes gāzēs, dedzinot sveces), bet daži nanomateriāli jau daudzus gadus tiek rūpnieciski ražoti. Ar zinātnes palīdzību šobrīd ir iespējams mākslīgi ražot šādas daļiņas vai materiālus, izmantojot inženiertehnoloģijas atomu līmenī (augšupējus procesus).
Straujā izplatība
Pateicoties savam izmēram, nanomateriāliem var piemist unikālas ķīmiskās, fizikālās, elektriskās un mehāniskās īpašības, kas ir izteiktākas nekā tiem pašiem materiāliem bez nanoformām (vielām, kas satur lielāka izmēra daļiņas). Šo īpašību dēļ nanomateriāli var būt īpaši piemēroti daudziem lietojumiem. Vienam un tam pašam nanomateriālam atkarībā no izmēra, sastāvdaļu formas, virsmas modifikācijām vai virsmas apstrādes var būt daudzas nanoformas.
Nanotehnoloģijas strauji izplatās, un liels skaits Eiropas tirgū pieejamo ikdienas preču jau satur nanomateriālus. Tas attiecas, piemēram, uz labāku un efektīvāku akumulatoru, virsmu pārklājumu, antibakteriālu apģērbu un pārtikas produktu attīstību.
Turklāt nanomateriāli nodrošina būtiskas tehniskās un komerciālās iespējas. Eiropas Komisija ir apzinājusi nanotehnoloģiju kā vienu no svarīgākajām pamattehnoloģijām. Paredzams, ka pieredze un zinātība šajā jomā būs ļoti svarīgs priekšnoteikums ES turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei.
Tomēr nanomateriālu lietošanas straujā izplatība un to specifiskās īpašības rosina jautājumus par potenciālo ietekmi uz veselību un vidi. Jebkādi potenciālie riski, kādus šie jaunie materiāli var radīt, un jo īpaši šo daļiņu virsmas pārveidošanas ietekme neapšaubāmi ir adekvāti jānovērtē un jāpārvalda.