Regula
Eiropas Savienībā uz nanomateriāliem attiecas tas pats stingrais tiesiskais regulējums, ar ko nodrošina visu ķīmisko vielu un maisījumu nekaitīgu lietošanu, proti, REACH regula un CLP regula. Tas nozīmē, ka ir jānovērtē vielu nanoformu bīstamās īpašības un jānodrošina šo vielu nekaitīga izmantošana. Pastāv arī īpaši noteikumi attiecībā uz nanomateriāliem nozaru tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz pārtiku, biocīdiem un kosmētiku.
Eiropas Komisija ir ieteikusi definēt terminu “nanomateriāli”, pamatojoties tikai uz materiāla sastāvdaļu izmēru un neņemot vērā riskus vai bīstamību. Šī definīcija aptver dabiskos, nejauši radītos un apzināti ražotos materiālus un pamato reglamentējošu noteikumu ieviešanu attiecībā uz šo materiālu grupu. Tomēr dažās tiesību aktu jomās motivācija ieviest juridiskās saistības attiecībā uz nanomateriālu lietošanu ir šo vielu atšķirīgās īpašības, salīdzinot ar vielām, kas sastāv no lielākām daļiņām.
Lai likumīgi ražotu vai importētu ES teritorijā vielas, uz kurām attiecas REACH darbības joma, tās ir jāreģistrē. Atkarībā no tirgū laistā apjoma ražotājiem un/vai importētājiem reģistrācijas ietvaros jāiesniedz informācija gan par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, gan arī par bīstamajām nanoformām — iedarbības aplēse dzīves cikla laikā.
Tās pašas prasības attiecas arī uz nanomateriāliem. Ja vielām ir bīstamas īpašības, Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regulā (CLP) ir noteikta prasība paziņot par tām ECHA, kā arī tās marķēt un iepakot drošai lietošanai.
Uzņēmumiem savās REACH reģistrācijās skaidri jānorāda, kā tiek risināts nanoformu nekaitīguma jautājums, tostarp kādi pasākumi ir nepieciešami, lai adekvāti kontrolētu potenciālo risku. Plašāku informāciju, kā identificēt nanoformas un paziņot par to īpašībām, uzņēmumu pārstāvji var atrast ECHA vadlīniju dokumentos.
Papildus REACH un CLP regulai ES pastāv arī īpaši nozaru tiesību akti konkrētām produktu grupām. Tie attiecas, piemēram, uz biocīdiem, augu aizsardzības līdzekļiem, kosmētiku, zālēm, rotaļlietām, pārtiku un elektroprecēm.
Tiesību akti attiecībā uz vides aizsardzību, darba ņēmēju aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību ES parasti tiek īstenoti ar direktīvu palīdzību. Ja nanomateriāli rada risku videi, darba ņēmējiem vai patērētājiem, uz šādiem materiāliem attiecas tie paši pamatnoteikumi, kas attiecas uz citām vielas formām. Direktīvu piemēri ir Ūdens pamatdirektīva, Direktīva par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, un Direktīva par rotaļlietu drošumu.
Further reading
- EU Commission’s 2nd Regulatory Review on nanomaterials 2012
- EU Commission report 2011, “Support to the 2nd regulatory review on nanomaterials”
- The EU Recommendation on the definition of a nanomaterial (2011/696/EU) was adopted in 2011
- JRC report 2015, “Options for the review of the EC nanomaterial definition”
- EU Commission report 2011, “Examining the development of an inventory for products containing nanomaterials”
- Germany BMBF report 2013, “Nano-DE Report 2013”
- Germany BMBF report 2016, “Action Plan Nanotechnology 2020”
Categories Display
Links
- Denmark - Danish Ministry of the Environment / Environmental Protection Agency - Nanomaterials
- Switzerland - InfoNano
- European Commission
- Directorate-General for Internal Market, Industry, Entrepreneurship and SMEs - Nanomaterials
- Directorate-General for Environment - Nanomaterials
- Directorate-General for Research and Innovation - Research in Nanosciences & technologies
- Joint Research Centre - Institute for Health and Consumer Protection - Nanotechnology-related activities, news and highlights, publications and reports.
- EU Agencies
- European Agency for Safety and Health at Work (EU-OSHA) - Managing nanomaterials in the workplace
- European Food Safety Authority (EFSA) - Nanotechnology
- European Medicines Agency (EMA) - Nanotechnology
Route: .live1