Cilvēku veselība un nanomateriāli
Tāpat kā jebkuras citas ķīmiskās vielas arī daži nanomateriāli ir bīstami, bet daži nav. Daļiņu nanoizmērs pats par sevi nav bīstams. Potenciālā ietekme drīzāk ir saistīta ar raksturīgajām toksikoloģiskām īpašībām un daudzumu (devu), kas nonāk cilvēka vai dzīvnieka organismā.
Viens no galvenajiem mērķiem, nosakot bīstamību, ir atklāt “devas un ietekmes attiecību”, pamatojoties uz toksikoloģiskajiem pētījumiem. Tādējādi ir iespējams noteikt devas robežvērtību, kuru nepārsniedzot, var pieļaut, ka kaitīgas iedarbības nav, bet, kuru pārsniedzot, potenciālais risks ir jākontrolē un jāpārvalda, piemēram, ierobežojot iedarbību.
Parasti ķīmiskām vielām šīs devas robežvērtības tiek izteiktas kā masas koncentrācija vai skaita koncentrāciju (šķiedrām). Zinātniskajos pētījumos ir atklāts, ka attiecībā uz nanodaļiņām toksicitāti labāk aprakstīt citās vērtībās, piemēram, kā to virsmas platību, devas robežvērtību izsakot virsmas platības mērvienībās.
Further reading
- RIVM Report 2010, "Impact of agglomeration state of gold particles on pulmonary toxicity"
- IOM/Danish EPA Report 2013, "Dermal Absorption of Nanomaterials"
- Danish EPA Report 2014, "Environmental fate and behaviour of nanomaterials"
- Swedish KEMI Report 2016, "Interactions between inhaled nanomaterials and biomolecules in the lung – a study of the risks of systemic effects"
- Swedish KEMI Report 2016, "Nanomaterials and genotoxicity – a literature review"
- Swedish KEMI Report 2016, "Uptake and biodistribution of nanoparticles – a review"
- SCCS opinion 2015, "Revision of the opinion on Hydroxyapatite (nano)"
- SCCS opinion 2015, "Revision of the opinion on Silica, Hydrated Silica, and Silica Surface Modified with Alkyl Silylates (nano form)"
- SCCS Opinion 2016, "Revision of the opinion on 2,2’-Methylene-bis-(6-(2H-benzotriazol-2-yl)-4-(1,1,3,3-tetramethylbutyl)phenol)(nano form) Submission III (S79)"
Categories Display
Route: .live2