Aprite vidē un toksicitāte
Nanomateriāli var nonākt vidē jebkurā to dzīves cikla posmā no izejvielu ražošanas, izmantojot nanomateriālus saturošu produktu vai šo produktu pārstrādājot vai pārvēršot atkritumos.
Bet kas notiek ar šīm mazajām daļiņām, kad tās nonāk vidē? Kur tās nonāk? Un vai tās var būt kaitīgas?
Nanomateriālu iespējamā negatīvā ietekme ir atkarīga no to īpašībām, piemēram, daļiņu izmēra un virsmas laukuma, kā arī no tās vides īpašībām, kurā tie nonāk, piemēram, pH līmeņa, temperatūras vai sāļu vai citu vielu klātbūtnes.
Nanomateriālu īpašības nosaka to ietekmi uz vidi
Izpratne par šo materiālu nanospecifiskajām īpašībām ir vajadzīga, lai ticami novērtētu jebkādu to iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.
ļoti bieži nanodaļiņām vidē vienlaikus norisinās vairāki novecošanas procesi, piemēram, ķīmiskā transformācija, kas var mainīt to pārnesi, apriti un galu galā ekotoksikoloģisko profilu un bioakumulācijas potenciālu.
Visi šie faktori apgrūtina nanomateriālu ietekmes prognozēšanu dažādās vidēs, un reāls apdraudējuma un riska novērtējums ir sarežģītāks nekā tradicionālajām ķīmiskajām vielām.
Zinātnes sasniegumi kompensē zināšanu trūkumu
Pēdējo desmit gadu laikā pastāvīgi ir gūti panākumi saistībā ar nanomateriālu apriti vidē un uzvedību. Tā rezultātā ir novērsti zināšanu trūkumi.
Testēšanas vadlīnijas un vadlīniju dokumenti, ko ESAO izstrādājusi attiecībā uz parastajām ķīmiskajām vielām, ir piemērojami arī nanomateriāliem. Tomēr ir jādara vairāk, lai izstrādātu īpašas prasības, kas pilnībā ietver nanospecifiskās īpašības.
Vairumā gadījumu standarta toksicitātes testi, piemēram, ESAO testēšanas vadlīnijas, sniedz ticamu novērtējumu par bīstamību. šajos testos parasti aplūko ietekmi noteiktā dzīves posmā vai visā organisma dzīves ciklā.
Tomēr daži rezultāti, kas iegūti nestandarta testos pētniecības projektos, dažos gadījumos liecina par ietekmi uz vairākām paaudzēm sugas vai populācijas ietvaros. šajā gadījumā dažiem ūdens bezmugurkaulniekiem vai augsnes organismiem, piemēram, tārpiem vai augiem, uz vecāku paaudzi bija maza ietekme vai tās nebija vispār, bet tika ietekmēta pēcnācēju augšana, vairošanās vai fizioloģija.
Ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai labāk izprastu, kā uz šo ietekmi uz paaudzēm var attiecināt pašreizējās riska novērtēšanas sistēmas.
Miniatūra ekosistēma, lai izprastu plašāku ietekmi uz vidi
Pētnieki strādā ar jaunām pieejām, lai palīdzētu izprast ilgtermiņa ietekmi. Viens piemērs ir uz mezokosmu balstīts riska novērtējums. Mezokosms ir miniatūra ekosistēma, kas mēģina kopēt noteiktu vides dzīvotni kopā ar galvenajām sugām.
Mērķis ir noteikt ekspozīciju un apdraudējumu vienā eksperimentā un vairāku paaudžu laikā.
Viens no trūkumiem ir tāds, ka analītiskās metodes nanodaļiņu uzraudzībai mezokosmos un citas vienkāršākas pārbaudes bieži vien nav pietiekami jutīgas, lai pilnībā reģistrētu to uzvedību – šī informācija ir būtiska, lai sasaistītu sekas ar nanomateriālu īpašībām.