Nanomateriālus izmanto daudziem dažādiem nolūkiem, tostarp pārtikas zinātnē, farmācijā, kosmētikā, pigmentu ražošanā un elektronikā. Bet kā nanomateriāli ietekmē cilvēku veselību un vidi? 
Atbilde nav vienkārša. Kaut arī zinātnieki ir uzkrājuši lielu pieredzi ķīmisko vielu drošuma un toksicitātes novērtēšanā, šīs sīkās daļiņas joprojām rada tehniskas un zinātniskas problēmas.

Vienu no šādām problēmām rada katra nanomateriāla unikālās īpašības. Nanomateriāliem ir lielāks virsmas laukums nekā citiem materiāliem, tādēļ to reaģētspēja ir lielāka. 
Šāda lielāka reaģētspēja var apdraudēt cilvēku veselību un vidi. Paplašinoties nanomateriālu izmantojumam, palielinās arī to iedarbība uz cilvēkiem.

Progress nanomateriālu testēšanā

Lai gan pastāv problēmas, pēdējos desmit gados ir gūti lieli panākumi nanomateriālu iespējamās kaitīgās iedarbības noteikšanā. Arvien vairāk ir drošu un apstiprinātu veidu, kā testēt nanomateriālus.
Pētnieki ir atklājuši, ka nanomateriāliem bieži vien var piemērot arī standarta testēšanas protokolus, piemēram, ESAO ķīmisko vielu testēšanas vadlīnijas, taču ir jādara vairāk, lai varētu aptvert dažas šo materiālu unikālās īpašības. 

Harmonizētās testēšanas metodes, ko nodrošina starptautiskā sadarbība

Turpinās pētījumi, ko veic starptautiskas organizācijas ciešā sadarbībā ar pētniekiem un citiem partneriem, lai atrastu jaunus un drošus testēšanas veidus.
Viens no piemēriem ir “Maltas iniciatīva” – tā ir starptautiska sadarbība starp ECHA, dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un nozares pārstāvjiem, lai izstrādātu un grozītu testēšanas vadlīnijas, nodrošinot, ka tiek risināti ar nanotehnoloģijām saistīti jautājum attiecībā uz normatīvo prasību izpildi. 

Vēl viens piemērs ir programmas “Apvārsnis 2020” finansētais trīsgadu NanoHarmony projekts, kura ietvaros pētniecības iestādes cieši sadarbojas ar ESAO un ECHA, lai paātrinātu nanomateriālu testēšanas harmonizētu metožu izstrādi.

Datormodelēšana un augstas kvalitātes dati nanomateriālu īpašību prognozēšanai

Tā kā veidu, kā nanomateriāli reaģē dažādos apstākļos, ietekmē daudzi un dažādi faktori, piemēram, izmērs, pārklājums un transportēšanas procesi, ir nepieciešama prognozējoša modelēšana, kas papildinātu “tradicionālo” testēšanu. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz jau esošajiem datiem par dažādām vielām, apstākļiem un lietojumiem, ir jāizdara secinājumi par to, kādas īpašības varētu būt konkrētajam materiālam.
Tādas organizācijas kā ESAO, ECHA un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sniedz atbalstu pētniekiem, lai izstrādātu grupēšanas un analoģijas sistēmas, kā arī vēl vairāk veicinātu datormodelēšanas izmantošanu, piemēram, (Q)SAR piemērošanu nanomateriāliem. Ir pieejams arī ES finansējums.

Spējot paredzēt, kādas īpašības varētu būt konkrētam materiālam, būs vieglāk droši izstrādāt jaunus nanomateriālus, izslēdzot visus potenciāli kaitīgos materiālus jau produkta izstrādes posmā.