Nanomateriāli vidē

Green sprout in a test tube

Vienas ķīmiskās vielas dažādas nanoformas, nonākot vidē, var reaģēt atšķirīgi, jo tajās ir iestrādātas nanospeficiskas īpašības. Zinātne par nanomateriālu apriti vidē un reaģēšanu attīstās ļoti strauji.

Vienā no pieejām kā sākumpunktu izmanto nanomateriālu fizikāli ķīmiskās īpašības, piemēram, šķīdību ūdenī. Šīs galvenās īpašības var palīdzēt noteikt, kādi vēl mērījumi ir jāveic un vai nanoformas aprite vidē ir vairāk vai mazāk tāda pati, kāda jau ir atklāta attiecībā uz to pašu ķīmisko vielu tās parastajā formā.

Piemēram, kad labi šķīstoša viela nonāk vidē, neatkarīgi no vielas nanoformas vai parastas formas ir jāvērtē šķīduma vides aprites īpašības. Ja nanomateriāls izrādās labi šķīstošs, tad attiecībā uz neorganiskām vielām esošo informāciju par vielas daļiņu parasto izmēru var izmantot arī nanoformas novērtēšanai.

Ķīmisko vielu aprite vidē attiecas uz dažādiem procesiem, galvenokārt uz noārdīšanos (ķīmisko, fizisko vai bioloģisko) un/vai transformāciju vidē. Tomēr standartmetodes, ko izmanto ķīmisko vielu noārdīšanās novērtēšanai, parasti nav piemērotas nanomateriāliem. Vēl vairāk visu sarežģī tas, ka nanomateriāla apriti vidē var ietekmēt tā daļiņu virsmas apstrāde vai pārklājums.

Paralēli transformācijas un noārdīšanās procesiem jānovērtē arī iespējamā nanodaļiņu bioakumulācija organismos. ESAO nesen veiktā pētījumā norādīti šobrīd izmantoto testēšanas metožu trūkumi,

tāpēc šobrīd tiek pilnveidotas metodes nanodaļiņu aprites vidē mērīšanai un novērtēšanai. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā kļūs pieejamas uzlabotas metodes.

Categories Display