Ieelpošana

Mēs esam pakļauti daudzu savienojumu, arī nanomateriālu, iedarbībai mūsu ieelpotajā gaisā. Vidēji mūsu dzīves laikā mēs ieelpojam vairāk nekā 300 miljonus litru gaisa, kas atbilst 120 olimpiskajiem peldbaseiniem.

Mēs ieelpojam nanodaļiņas daudzās dažādās situācijās, piemēram, izmantojot kosmētikas līdzekļus vai aerosolus mājās, vai no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm un citiem izgarojumiem.

Dažas gaisā esošās nanodaļiņas ir nekaitīgas un nebojā jūsu plaušas. Tomēr citas var izraisīt veselības problēmas, alerģiskas reakcijas vai pat audzējus. Viens piemērs ir titāna dioksīds, kas ir sauļošanās līdzekļos, un ir aizdomas, ka ieelpošanas gadījumā tas var izraisīt vēzi. Tāpēc jebkurš produkts, kurā šī viela ir lielākā daudzumā par noteiktu robežvērtību, ir jāmarķē, lai brīdinātu cilvēkus un novērstu tās ieelpošanu.

Tā paša nanomateriāla dažādām formām var būt atšķirīga ietekme. Piemēram, dažu oglekļa nanocaurulīšu veidu ieelpošana var izraisīt fibrozi un plaušu vēzi, bet citām formām nav šādas iedarbības.

Lai saprastu, vai nanomateriāls var izraisīt akūtu vai hronisku ietekmi, zinātnieki veic gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pētījumus. Rezultāti var palīdzēt pārvaldīt iespējamos nanomateriālu radītos riskus. Piemēram, tie var parādīt, kur var būt vajadzīgs aizsargaprīkojums, lai izvairītos no kaitīga nanomateriāla ieelpošanas.