Starptautiskās aktivitātes

 

A hand holding a globeNanomateriālu potenciāli radītie riski ir starptautisko diskusiju dienas kārtībā jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr arī nanotehnoloģiju sniegtie ieguvumi sabiedrībai ir bijuši vienlīdz interesanti gan zinātniekiem, gan politikas veidotājiem.

Globālās debates par nanomateriālu drošību risinās vairākos starptautiskos forumos: zināšanu pilnveidošanā par šiem materiāliem piedalās gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), gan Pasaules Veselības organizācija (PVO), gan Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).

Centrālais jautājums ir par nanomateriālu drošu lietošanu un apstrādi, lai izmantotu nanotehnoloģiju sniegtās priekšrocības.

 

ESAO

ESAO paspārnē jau sen darbojas ķīmisko vielu pārvaldības programma, kas būtiski ietekmējusi ķīmisko vielu reglamentēto testēšanas metožu saskaņošanu un risku novērtēšanu. Būtiskākie tās rīcībā esošie instrumenti ir starptautiski apstiprinātas testēšanas vadlīnijas un labas laboratorijas prakses principi,

kas ļāvuši panākt to, ka testus, kas veikti saskaņā ar ESAO testēšanas vadlīnijām, atzīst visu to valstu iestādes, kuras ievēro datu savstarpējās atzīšanas principu. Datu savstarpējā atzīšana ir juridiski saistošs instruments, kas atvieglo informācijas savstarpēju atzīšanu ķīmisko vielu reglamentētās drošības novērtēšanas jomā. Tas ir ļāvis būtiski samazināt testēšanas izmaksas un testu veikšanai nepieciešamo dzīvnieku skaitu.

Šobrīd liela daļa ķīmisko vielu nozares tiesību aktu rūpnieciski attīstītajās pasaules valstīs balstās uz ESAO ķīmisko vielu programmas rezultātiem. Tas pats attiecas arī uz nanomateriālu riska novērtēšanu. ESAO Padomes 2013. gada Ieteikumā par ražoto nanomateriālu nekaitīguma testēšanu un novērtēšanu noteikts, ka esošās starptautiskā un valsts līmeņa ķīmisko vielu reglamentēšanas sistēmas ir piemērotas arī ar rūpnieciski ražoto nanomateriālu saistīto risku pārvaldībai. Tomēr tiek norādīts, ka šīs sistēmas un arī citas pārvaldības sistēmas, iespējams, ir jāpielāgo, ņemot vērā rūpnieciski ražoto nanomateriālu specifiskās īpašības.

Lai uzsāktu diskusiju par nanomateriālu radītā apdraudējuma un riska novērtēšanu, 2006. gadā ESAO izveidoja Rūpnieciski ražotu nanomateriālu darba grupu. Galvenie rezultāti pagaidām ir saistīti ar novērtējumiem par to, kā esošās ESAO testēšanas vadlīnijas piemērot 11 visbiežāk lietotajiem nanomateriāliem. Projektā tika ieguldīts milzīgs darbs un veikti vairāk nekā 700 pētījumi. ESAO publicēja rezultātus 2015. gada laikā.

 

PVO

PVO analizē ķīmisko vielu radītos riskus iedzīvotājiem globālā līmenī. Attiecībā uz nanomateriāliem PVO galvenokārt pēta to potenciālo ietekmi uz darba ņēmējiem.

PVO izstrādā dokumentu “Vadlīnijas par darba ņēmēju aizsardzību pret iespējamo apdraudējumu darbā ar izgatavotajiem nanomateriāliem”. Šo vadlīniju mērķis ir uzlabot to darba ņēmēju arodveselību un darba drošību, kuri potenciāli tiek pakļauti nanomateriālu iedarbībai ļoti dažādās ražošanas un sociālajās vidēs.

Šajā vadlīnijās ietvers riska novērtēšanas un pārvaldības elementus, kā arī sniegs ieteikumus arodveselības un darba drošības uzlabošanai visās valstīs darba ņēmējiem, kuri lieto nanomateriālus, bet jo īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

 

Apvienoto Nāciju Organizācijas Apmācības un pētniecības institūts (UNITAR) un Vides programma (UNEP)

UNEP un UNITAR pamatā koncentrējas uz spēju veidošanu starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm.

Kopā ar starporganizāciju programmu par saprātīgu ķimikāliju apsaimniekošanu (IOMC) pēdējo piecu gadu laikā ir sarīkoti vairāki reģionālie semināri ar mērķi uzlabot zināšanas par to, kā veikt šo materiālu riska novērtējumus un riska pārvaldību valsts līmenī.

Turklāt šo organizāciju darbs ir devis iespēju valstīm finansiāli atbalstīt jaunattīstības valstu spējas risināt nanodrošības jautājumus.

 

Stratēģiskā pieeja starptautiskai ķīmisko vielu pārvaldībai (SAICM)

SAICM ir politikas programma, kuras mērķis ir veicināt ķīmisko vielu saprātīgu apsaimniekošanu globālā līmenī. Tā ir cieši saistīta ar mērķiem, par kuriem vienojās 2002. gadā Johannesburgā notikušajā Vispasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību (WSSD).

Viens no šiem mērķiem ir saistīts tieši ar ķīmiskajām vielām. Tajā teikts: “līdz 2020. gadam visām ķīmiskajām vielām jātiek ražotām un lietotām tādā veidā, kas būtiski samazina to negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un vidi”.

Saskaņā ar SAICM ir panākta vienošanās par “Globālo rīcības plānu”, lai nodrošinātu stratēģiju WSSD mērķu sasniegšanai. Turklāt šajā plānā noteiktas darbības attiecībā uz nanomateriāliem, piemēram, svina izmantošanu krāsās, tādu vielu izmantošanu, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un pesticīdu lietošanu. SAICM ir noteikts, ka nanotehnoloģiju un rūpnieciski ražotu nanomateriālu jautājums kļūst par aizvien svarīgāku politikas tematu.

Categories Display