Nanomateriālus izmanto krāsās un pārklājumos, lai uzlabotu izturību un nodrošinātu jaunas funkcijas, piemēram, ūdens/netīrumu atgrūšanu, “vieglu tīrīšanu”, noturību pret mikrobiem vai skrāpējumiem. Šobrīd vispiemērotākie nanomateriāli krāsu un pārklājumu nozarei ir nanoizmēra titāna dioksīds un silīcija dioksīds. Nanotitāna dioksīdu lieto pārklājumos galvenokārt, lai izmantotu tā fotokatalītisko iedarbību, kuras rezultātā virsmas pašas attīrās. Amorfā silīcija pievienošana var uzlabot krāsu cietību, kā arī noturību pret berzi, skrāpējumiem un klimatisko iedarbību. Iespējamai izmantošanai krāsās šobrīd pēta arī nanoizmēra sudrabu, cinka oksīdu, alumīnija oksīdu, cērija dioksīdu, vara oksīdu un magnija oksīdu.

Tintes un toneri var saturēt nanomateriālus dažādu iemeslu dēļ. Paši pigmenti var saturēt nanodaļiņas, un pigmenta daļiņu lielums var ietekmēt drukājot iegūtās krāsas. Tintes drukas pigmentos nanomateriālus var izmantot, lai novērstu printera sprauslu aizsērēšanu.

Zāļu nozarē nanomateriālus visbiežāk izmanto kā palīgvielas, proti, vielas, kas kalpo kā transports zālēm, pašām paliekot neaktīvām. Nanomateriālus pievieno dažādām tabletēm, svecītēm un krēmiem, piemēram, sintētisko amorfo silīciju pievieno, lai kontrolētu aktīvo sastāvdaļu viskozitāti un viendabīgumu. Sudraba nanodaļiņas jau daudzus gadus tiek izmantotas kā antibakteriāla viela, pārsienot brūces.

Nanotehnoloģijas ir ļoti svarīgas arī kosmētikas nozarē. Nanomateriāli ir atrodami daudzos kosmētiskajos līdzekļos, tostarp mitrinātājos, matu kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā un saules aizsarglīdzekļos. Nanodaļiņu izmantošanas galvenās priekšrocības personīgās higiēnas produktos ir šādas: kosmētisko vielu (piemēram, vitamīnu, nepiesātināto taukskābju un antioksidantu) stabilitātes uzlabošana, ietverot tos nanodaļiņās; efektīva ādas aizsardzība no kaitīgā ultravioletā (UV) starojuma; estētiski izstrādājumi (piemēram, minerālos saules aizsarglīdzekļus ar mazākām aktīvās minerālvielas daļiņām var uzklāt, neatstājot redzamas pēdas); aktīvo vielu vadīšana uz vēlamajām šūnām vai orgāniem, kā arī aktīvo vielu kontrolēta izdalīšanās ilgākai iedarbībai, ko plānots izmantot arī zāļu izstrādē.

Tādus nanomateriālus kā oglekļa kvēpi izmanto, lai stiprinātu riepu gumiju un citus gumijas izstrādājumus. Šim nolūkam var izmantot arī tādus nanomateriālus kā kvarcs. Tas paildzina riepu uzglabāšanas laiku un samazina izmaksas gan patērētājiem, gan riepu ražotājiem.

Dažos elektroniskajos produktos, piemēram, datoru ekrānos, tiek izmantota nanotehnoloģija, lai samazinātu to svaru un energopatēriņu. Nanotehnoloģija var nodrošināt augstu energoefektivitāti un labāku darbības ātrumu. To var izmantot arī datoru mikroshēmu izgatavošanā, kā arī nolūkā (palīdzēt) samazināt shēmu platēs lietoto tranzistoru lielumu. Nanotehnoloģijas arī izmanto, lai palielinātu datoru darbības ātrumu, kā arī cieto disku un pārnēsājamo datu uzglabāšanas ierīču ietilpību. Tirgū arī parādās jauna veida televizoru ekrāni, kuros izmantoti kvantu doti, saukti arī par pusvadītāju nanokristāliem.

Nanotehnoloģijas tiek plaši izmantotas plastmasu ražošanas nozarē. Nanokompozītmateriālu, proti, stiegrotu polimēru, izstrāde, izmantojot nanomateriālus, ir viens no vispiemērotākajiem lietojumiem (jaunu) materiālu izstrādes jomā. Termoplastmasa, kas armēta, izmantojot nanotehnoloģijas, ir noturīga pret karstumu, atgrūž liesmas, nodrošina stabilitāti un spēj vadīt elektrību. Titāna nitrīds ir ļoti ciets materiāls, ko izmanto plastmasas, piemēram, polietilēna tereftalāta (PET) pudeļu ražošanā, lai uzlabotu to fiziskās īpašības un PET ražošanas procesu efektivitāti.

Daudzi no mūsdienās plaši izmantotiem tekstilizstrādājumiem satur nanomateriālus. Daži zīdaiņu apģērbi var būt pārklāti ar nanosudrabu aizsardzībai pret baktērijām. Nanotitāna dioksīds nodrošina UV aizsardzību pludmales drēbēm. Daudzas ūdensizturīgas alpīnisma jakas un ūdeni neuzsūcoši galdauti ir pārklāti ar nanosintētisko amorfo silīciju. Lai uzlabotu noturību pret berzi, tekstilizstrādājumus var pārklāt ar nanoalumīnija oksīdu, oglekļa nanocaurulītēm vai nanosintētisko amorfo silīciju.

Mīkstās rotaļlietas visbiežāk satur nanomateriālus ar antibakteriālām īpašībām. Tie palīdz uzturēt rotaļlietas tīras un padara tās izturīgākas. Arī bērniem paredzētās krāsas var saturēt nanomateriālus, jo tos izmanto daudzos pigmentos.

Sporta precēs visbiežāk izmantotais nanomateriāls ir oglekļa nanocaurulītes. Tās plaši izmanto, ražojot vieglāku, bet vienlaicīgi arī izturīgāku sporta inventāru, piemēram, tenisa raketes, golfa nūjas un velosipēdu rāmjus.

ES tiek apstiprināts arvien lielāks skaits biocīdos ietilpstošu aktīvo sastāvdaļu. Dažu sastāvdaļu samazināšana līdz nano izmēram nākotnē varētu veicināt biocīdu izmantošanu, tomēr nanomateriālus saturošiem biocīdiem varētu būt jāveic atsevišķa apstiprināšana un riska novērtēšana. Ja biocīdos ir izmantoti nanomateriāli, konkrētais nanomateriāls sastāvdaļu sarakstā jānorāda ar vārdu “nano”.

Nanotehnoloģijas izmanto arī pārtikas nozarē. Pagaidām galvenie sasniegumi ir pārtikas sastāvdaļu faktūras maina, pārtikas sastāvdaļu vai piedevu iekapsulēšana, jaunu garšu izstrāde, garšu izdalīšanās kontrole, nanosensoru izsekojamības izstrāde, pārtikas stāvokļa novērtēšana pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā un/vai uzturvielu bioloģiskās pieejamības palielināšana.