Pārtikas iepakojums

Mūsdienās viena no galvenajām nanomateriālu izmantošanas jomām pārtikas nozarē ir pārtikas iepakojuma izstrāde. Nanomateriālus var izmantot ne vien, lai ražotu vieglāku un izturīgāku iepakojumu, piemēram, plastmasas traukus un pudeles, bet arī, lai novērstu pārtikas bojāšanos.
 

Nanomateriālu izmantošana pārtikas uzglabāšanai un aizsardzībai pret baktērijām

Pārtikas iepakojuma materiālus parasti izgatavo no plastmasas. To galvenais trūkums ir nespēja novērst gāzu, piemēram, skābekļa, un citu mazu molekulu iekļūšanu iepakojumā un pārtikas produktos. Tādu nanomateriālu kā nanomāli, titāna nitrīds vai titāna dioksīds pievienošana var uzlabot materiālu īpašības, piemēram, padarot tos vieglākus un izturīgākus. Turklāt nanomateriāli var aizsargāt iepakojumu pret gāzu un gaismas iekļūšanu, kas izraisa produktu bojāšanos, un tiem var būt arī antibakteriālas īpašības, ilgstošas uzglabāšanas laikā palīdzot saglabāt pārtiku svaigu un aizsargājot pret kaitīgām baktērijām.
 

Notiek inovācija, lai pārtikas produktu iepakošanas nozarē izveidotu ilgtspējīgākus materiālus

Celuloze ir viens no izplatītākajiem dabā sastopamajiem materiāliem, ko var iegūt no augiem un kokiem. Pētnieki no celulozes nanodaļiņām ir izstrādājuši bioloģiski noārdāmas kompozītu membrānas. Pētījumi liecina, ka šīs bioloģiskās izcelsmes plēves var novērst ūdens iekļūšanu iepakojumā, aizsargāt svaigu pārtiku pret kaitīgām baktērijām un potenciāli pagarināt produktu glabāšanas laiku. Tas nozīmē, ka pārtikas produktu iepakošanas nozarē varētu izmantot bioloģiskās plēves, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un risku saslimt ar pārtikas izraisītām slimībām, lai gan šo materiālu potenciālā toksicitāte vēl nav pilnīgi izpētīta.

Pētnieki izstrādā arī “viedo” iepakojumu, kurā pārtikas produktu stāvokļa uzraudzībai izmanto nanoizmēra sensorus. Uz nanodaļiņu bāzes ir izstrādāti daudzi detektori, lai atklātu pārtikā esošus piesārņotājus. Ja piesārņotājs nonāk saskarē ar nanodaļiņām, notiek reakcija starp nanomateriālu un piesārņotāju, kā arī vizuāls signāls brīdina, ka pārtika ir sabojājusies. Šos nanosensorus piegādātāji var izmantot, lai informētu patērētājus par pārtikas stāvokli.
 

Nanomateriālu migrācija pārtikā

Risks patērētājiem, ko varētu radīt nanotehnoloģiju izmantošana pārtikas iepakojumā, ir saistīts ar nanomateriālu potenciālo migrāciju pārtikas produktos. Pašlaik informācija par migrāciju ir ļoti ierobežota, taču līdz šim pieejamie dati liecina par ļoti zemu migrācijas līmeni. Daudzus nanotehnoloģiju izmantošanas veidus joprojām pēta, bet dalībvalstis un Eiropas Komisija jau ir atļāvušas laist tirgū dažus materiālus, piemēram, titāna nitrīdu polietilēntereftalāta (PET) pudelēs. Nanomateriāli, ko izmanto pārtikas produktu iepakojumā Eiropā, pirms apstiprināšanas jānovērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA). Nanoizmēra titāna nitrīds ir viens no nedaudzajiem apstiprinātajiem nanomateriāliem, un to izmanto kā piedevu plastmasas pudelēs.

Categories Display