European Observatory for Nanomaterials

Zinātnieki arvien vairāk pēta nanozāļu izmantošanas iespējas dažādos medicīniskos lietojumos. Tie ietver zāļu efektīvāku un mērķtiecīgāku ievadīšanu, kā arī personalizētu nanomedicīnu, kad zāles tiek ievadītas pacientiem, pamatojoties uz viņu ģenētisko profilu.
 

Jaunie nanomateriāli

Jaunie nanomateriāli, piemēram, blokkopolimēru micellas, polimēri, oglekļa nanocaurulītes, kvantu punkti un dendrimēri, ir paredzēti, lai palīdzētu efektīvāk un mērķtiecīgāk ievadīt zāles.

Oglekļa nanocaurulītes ir heksagonāli saistīti oglekļa atomi, kas kopā veido dobu caurulīti. Tiek pētītas to izmantošanas iespējas terapijā, jo īpaši vēža ārstēšanā, kā arī jaunu diagnostikas līdzekļu un nanosensoru izstrādē. Oglekļa nanocaurulītes var tikt izmantotas mērķtiecīgai zāļu ievadīšanai.

Kvantu punkti ir pusvadītāju nanokristāli, kas sastāv no neorganiska kodola, kuru ieskauj metālisks apvalks. Tos var izmantot kā zāļu nesējus vai kā fluorescējošus marķierus, lai iezīmētu citus zāļu nesējus, piemēram, liposomas. Tie var palīdzēt kombinēt molekulārās attēlveidošanas diagnostiku ar terapiju, piemēram, izstrādājot vēža ārstēšanas stratēģijas.

Oglekļa nanocaurulīšu un kvantu punktu toksicitāte rada nopietnas bažas, tāpēc pētnieki meklē iespējas, kā pirms šo materiālu izmantošanas medicīniskos lietojumos padarīt tos mazāk toksiskus.

Dendrimēri ir molekulas ar regulāru un ļoti sazarotu kokam līdzīgu struktūru. To izmēri svārstās no 1 līdz 10 nanometriem diametrā, un tiem ir hidrofobs iekšējais dobums, ko var piepildīt ar hidrofobām molekulām, piemēram, pretvēža zālēm. Salīdzinot ar citiem zāļu nesējiem, piemēram, liposomām, dendrimēri ir mehāniski stabilāki, bet spēj transportēt mazākus zāļu daudzumus.
 

Teranostika un personalizēta nanomedicīna

Personalizēta medicīna ir terapeitiska pieeja, kas pielāgota pacienta individuālajām īpatnībām, izmantojot tādas metodes kā molekulārā profilēšana. Nākotnē nanotehnoloģijas, iespējams, ļaus pacientiem saņemt individualizētu terapeitisko aprūpi. Jaunizstrādātās nanozāles ietver daudzkomponentu sistēmas, ko sauc par teranostiķiem un kas, piemēram, var saturēt gan terapeitiskas, gan diagnostiskas molekulas. Rezultātā iegūtā nanosistēma ļaus diagnosticēt slimības, ievadīt zāles un uzraudzīt zāļu iedarbību. Šādu sistēmu izstrāde var palīdzēt sasniegt mērķi nodrošināt vairāku slimību individualizētu ārstēšanu.

Arvien plašāks pētniecības darbs personalizētas nanomedicīnas virzienā tiek veikts, ņemot vērā, ka tādas slimības kā vēzis ir ārkārtīgi neviendabīgas un pastāvošās ārstēšanas metodes ir efektīvas tikai noteiktiem pacientiem un noteiktā slimības stadijā. Teranostiķa ievadīšana pacientam potenciāli ļauj uzraudzīt, kā pacients reaģē uz nanozālēm, jo attēlveidošanas molekulas nodrošina zāļu iedarbības reāllaika vizualizācijas iespēju. Rezultātā pārbaudes laikā ir iespējams optimizēt un individualizēt zāļu lietošanas un ārstēšanas protokolus.