Toksicitāte
Dažas ķīmiskās vielas var kaitēt mūsu veselībai. Parasti, jo ilgāk ķīmiskā viela ir bijusi tirgū un jo plašāk tā tiek izmantota, jo vairāk mēs zinām par tās toksicitāti. Taču nanomateriālu gadījumā tas ne vienmēr notiek, jo sabiedrībā to izmantošana ir pieaugusi strauji. Ir svarīgi veikt pētījumus par nanomateriāliem, lai noskaidrotu, vai tie ir droši, un, ja nē, lai atrastu veidus, kā aizsargāt mūsu veselību.
ķīmiskās vielas toksicitātes pētījumus veic, izmantojot apstiprinātus testēšanas protokolus. Attiecībā uz nanomateriāliem šie pētījumi galvenokārt ir vērsti uz tālāk norādītajiem aspektiem.
- Akūta ietekme. Izpaužas kā ādas kairinājums vai kodīgums vai acu, deguna vai rīkles kairinājums. šādu iedarbību bieži pēta, rekonstruētiem cilvēka audiem vai dzīvniekiem aplicējot testa materiālu. Dažiem nanomateriāliem var arī būt kaitīgāka ietekme, ja tos norij vai ieelpo vai ja tie nonāk saskarē ar ādu. Dzīvībai bīstamu ietekmi galvenokārt testē ar dzīvniekiem, bet arī testi ar šūnu kultūrām var liecināt par augstu toksicitāti.
- Alerģiska iedarbība. Sensibilizācijas pētījumos pārbauda, vai nanomateriāls var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, nonākot saskarē ar ādu. Daļu no šīs ietekmes jau var pētīt ar metodēm, neiesaistot dzīvniekus. Nanomateriāli var arī izraisīt elpceļu sensibilizāciju, piemēram, astmu. Pašlaik nav apstiprinātu regulatīvu testēšanas metožu ar dzīvniekiem, lai pārbaudītu elpceļu sensibilizāciju. Tāpēc datus par cilvēkiem, kuriem ir šādi simptomi, izmanto, lai pārliecinātos, ka ķīmiskā viela izraisa šādu iedarbību.
- Ietekme uz mērķorgānu. Tās ir sekas, kas var ietekmēt noteikta orgāna darbību vai radīt izmaiņas orgāna audu struktūrā, sliktākajā gadījumā izraisot vēzi. Ietekme var būt arī lokāla, piemēram, iedarbība uz plaušām pēc nanomateriāla ieelpošanas. Lai rastos visnelabvēlīgākā ietekme, parasti ir vajadzīga atkārtota ekspozīcija, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus. Toksicitāti mērķorgānam galvenokārt pēta, izmantojot žurkas.
- Mutagēna iedarbība. Mutācijas ir šūnu vai organismu ģenētiskā materiāla izmaiņas. Pētījumus par to, vai nanomateriāls var izraisīt mutācijas, bieži veic, izmantojot kultivētas šūnas. Nanomateriāls ar mutagēnu iedarbību daudzos gadījumos, visticamāk, izraisa arī vēzi.
- Ietekme uz reproduktīvo funkciju. Ietekme uz reproduktīvo funkciju ietver auglības izmaiņas vai augļa attīstības traucējumus. Sievietēm tas var nozīmēt grūtības ieņemt bērnu, bet vīriešiem – izmaiņas spermatozoīdos. Reproduktīvās un attīstības toksicitātes pētījumus joprojām veic ar dzīvniekiem, un dažkārt tas notiek ar vairāk nekā vienu paaudzi.
Eiropas Savienībā ir jānovērtē nanomateriālu bīstamās īpašības un jāpanāk to droša izmantošana.
Attiecībā uz bīstamajām vielām var veikt vairākus regulatīvus pasākumus, lai aizsargātu mūsu veselību. Piemēram, tām var būt vajadzīga ES mērogā harmonizēta bīstamības klasifikācija. Tas nozīmē arī to, ka informācija par bīstamību tiek iekļauta to produktu etiķetēs, kas satur šādus materiālus.